sabadīt
sabadīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sabadu | sabadām | sabadīju | sabadījām | sabadīšu | sabadīsim |
2. pers. | sabadi | sabadāt | sabadīji | sabadījāt | sabadīsi | sabadīsiet, sabadīsit |
3. pers. | sabada | sabadīja | sabadīs |
Pavēles izteiksme: sabadi (vsk. 2. pers.), sabadiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabadot (tag.), sabadīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabadītu
Vajadzības izteiksme: jāsabada
1.parasti formā: trešā persona Badot savainot, arī sakropļot.
2.Sadurstīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši tad mana govs – Laskas māte – sabadīja Kamaikinas siena gubu.
- Viens vīrietis ticis sabadīts Pamplonas vecpilsētas šaurajās ieliņās, taču viņa stāvoklis nav smags.
- Esmu « sabadīta» ar vīnu kopš bērnības, jo mana mamma to gatavoja.
- Mufa ieskrējās un sabadīja arī viņu pamestos motociklus.
- Vai govs tevi sabadīja?