saasnot
saasnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saasnoju | saasnojam | saasnoju | saasnojām | saasnošu | saasnosim |
| 2. pers. | saasno | saasnojat | saasnoji | saasnojāt | saasnosi | saasnosiet, saasnosit |
| 3. pers. | saasno | saasnoja | saasnos | |||
Pavēles izteiksme: saasno (vsk. 2. pers.), saasnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saasnojot (tag.), saasnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saasnotu
Vajadzības izteiksme: jāsaasno
Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dārznieki uzskata gredzenkakla papagaili par kaitnieku arī tādēļ, ka šie putni apskrubina saasnojušos augus.
- Šopavasar vagas jau cerīgi saasnojušas.
- Būtiski esot saprast, ka rudenī iestādītiem ķiplokiem jāpaspēj iesakņoties, bet tie nedrīkst sākt augt, respektīvi, sadīgt vai saasnot virs augsnes virskārtas.
- Viņa gan paēdusi, bet kompānijas pēc, pavisam drusku, uzcepšot arī sev – pērngad izauguši tā nekas, vēl turas pagrabā, lai arī saasnojuši.