sažāvēt
sažāvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sažāvēju | sažāvējam | sažāvēju | sažāvējām | sažāvēšu | sažāvēsim |
| 2. pers. | sažāvē | sažāvējat | sažāvēji | sažāvējāt | sažāvēsi | sažāvēsiet, sažāvēsit |
| 3. pers. | sažāvē | sažāvēja | sažāvēs | |||
Pavēles izteiksme: sažāvē (vsk. 2. pers.), sažāvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sažāvējot (tag.), sažāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sažāvētu
Vajadzības izteiksme: jāsažāvē
Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagrabos novietoti pēdējās bietes, burkāni, burkās salikti ķirbji, sažāvēti āboli.
- Vāra ķīseļos ābolus ar stērķeli, kuru sarīvējusi, sažāvējusi un izsijājusi iepriekš.
- Uz galda sietā Dairai ir sažāvētas ķirbja mizas.
- Nebija jāžāvē, daba pati šogad visu sažāvēja.
- Samarinēja resnu ķirbi ar cidonijām, sažāvēja treknākās karpas un sagaidīja ciemos sābrus.