saūjināt
saūjināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saūjinu | saūjinām | saūjināju | saūjinājām | saūjināšu | saūjināsim |
| 2. pers. | saūjini | saūjināt | saūjināji | saūjinājāt | saūjināsi | saūjināsiet, saūjināsit |
| 3. pers. | saūjina | saūjināja | saūjinās | |||
Pavēles izteiksme: saūjini (vsk. 2. pers.), saūjiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saūjinot (tag.), saūjināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saūjinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaūjina
Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, viņš bijis pārsteigts, ilgi klusējis, kad dabūjis zināt, ka esmu pēkšņi atradusies Rīgā, tepat gandrīz vai ielas galā, gandrīz vai saūjināma.
- Bet drīz vien attopamies – ja ielām nosaukumi jau aizmiglojušies un viens otru tik tikko spējam saūjināt, kā gan mēs Tevi, caurspīdīgo, atradīsim pilsētas tukšumā, kur Tavi kuģi tagad kuģo zem asfalta?
- Saūjinām pārējos un sākam soļot gar īsto upi, nevis gar parastu gravu.
- Tie nekautrējas savu otru pusīti saūjināt pat dienā.
- ka var sasaukt vai saūjināt atpakaļ