sašvīkāt
sašvīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašvīkāju | sašvīkājam | sašvīkāju | sašvīkājām | sašvīkāšu | sašvīkāsim |
| 2. pers. | sašvīkā | sašvīkājat | sašvīkāji | sašvīkājāt | sašvīkāsi | sašvīkāsiet, sašvīkāsit |
| 3. pers. | sašvīkā | sašvīkāja | sašvīkās | |||
Pavēles izteiksme: sašvīkā (vsk. 2. pers.), sašvīkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašvīkājot (tag.), sašvīkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašvīkātu
Vajadzības izteiksme: jāsašvīkā
Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz vagona loga vīdēja viscaur vienāds, tikai ātruma sašvīkāts melnums.
- Smīnu izraisa arī CSDD žēlošanās, ka tiek sašvīkāts viņu bremžu stends.
- Nozib tik pazīstamie, sašvīkātie kadri ar tārpaino gaļu uz bruņukuģa Потемкин.
- Paroceņi bija nodiluši un sašvīkāti, tos klāja sarežģīts dziļu skrāpējumu raksts.
- Jā, viņas vārda rindiņa virs dzejoļa – tā vienmēr bija sašvīkāta.