sašūpoties
sašūpoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašūpojos | sašūpojamies | sašūpojos | sašūpojāmies | sašūpošos | sašūposimies |
| 2. pers. | sašūpojies | sašūpojaties | sašūpojies | sašūpojāties | sašūposies | sašūposieties, sašūposities |
| 3. pers. | sašūpojas | sašūpojās | sašūposies | |||
Pavēles izteiksme: sašūpojies (vsk. 2. pers.), sašūpojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašūpojoties (tag.), sašūpošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašūpotos
Vajadzības izteiksme: jāsašūpojas
Sākt, parasti pēkšņi, šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc nepilna gada jaunajā amatā Gorkša pozīcija nu sāk “ sašūpoties”.
- Ja kāda no šiem komponentiem trūkst, bērna imunitāte sašūpojas."
- – viņa iespēra pa mēģenes sieniņu, bet trauks pat nesašūpojās.
- ” Lauma izdvesa un sašūpojās, satvērusi ar plaukstu kreiso plecu.
- Diemžēl pārāk stipri sašūpojās šurpu turpu — un tad tas notika.