saļukt
saļukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | saļūku | saļūkam | saļuku | saļukām | saļukšu | saļuksim |
2. pers. | saļūc | saļūkat | saļuki | saļukāt | saļuksi | saļuksiet, saļuksit |
3. pers. | saļūk | saļuka | saļuks |
Pavēles izteiksme: saļūc (vsk. 2. pers.), saļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saļūkot (tag.), saļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saļuktu
Vajadzības izteiksme: jāsaļūk
Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad aizbraucām apskatīt īpašumu, dūša mazliet saļuka, jo tur viss bija nolaists līdz pēdējam.
- Vienas acs vietā viņam tagad bija poga, pats viņš bija saļucis un izbalojis pēc daudzajiem ceļojumiem uz mazgātavu.
- Finišā Jānis un Guntars bija pārliecinoši ātrākie N4 klasē, kur tuvākais sekotājs ukrainis Oleksandrs Saļuks tika apsteigts par gandrīz pusotru minūti.
- Uz galda stāv vāze ar puķēm, kuras pat par novītušām vairs nenosauksi, — tās ir saļukušas melnas, ar pelējumu uz kātiem.
- Savukārt N4 klasē pozīcijas aiz uzvarētājiem Vorobjova/Zicāna guva Ukrainas spēcīgākā ekipāža Oleksandrs Saļuks/Pavlo Čerepins, kā arī Jānis Feldmanis/Anrijs Jesse.