saķitēt
saķitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saķitēju | saķitējam | saķitēju | saķitējām | saķitēšu | saķitēsim |
| 2. pers. | saķitē | saķitējat | saķitēji | saķitējāt | saķitēsi | saķitēsiet, saķitēsit |
| 3. pers. | saķitē | saķitēja | saķitēs | |||
Pavēles izteiksme: saķitē (vsk. 2. pers.), saķitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saķitējot (tag.), saķitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saķitētu
Vajadzības izteiksme: jāsaķitē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai varbūt saķitēt starp četrām gludi ēvelētām līstēm un iekārt skolas mājā krievu ķeizara vietā.
- Tur viņas fundaments tika likts un saķitēts ar toreizējās paaudzes labāko dēlu un meitu asinīm un trimdinieku sūro likteni.
- Tur viņas fundaments tika likts un saķitēts ar toreizējās paaudzes labāko dēlu un meitu asinīm un trimdinieku sūro likteni."