saīgt
saīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saīgstu | saīgstam | saīgu | saīgām | saīgšu | saīgsim |
| 2. pers. | saīgsti | saīgstat | saīgi | saīgāt | saīgsi | saīgsiet, saīgsit |
| 3. pers. | saīgst | saīga | saīgs | |||
Pavēles izteiksme: saīgsti (vsk. 2. pers.), saīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saīgstot (tag.), saīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saīgtu
Vajadzības izteiksme: jāsaīgst
1.Kļūt, parasti pēkšņi, īgnam, sadusmoties.
1.1.Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, ja aicinājums tiktu pieņemts, būtu pārsteigti un saīguši.
- Guntars uzreiz sarosījās - jāiebraucot mašīna garāžā - un ( saīdzis?
- Kuram gan negadās saīgt, ja netiek piepildīta elementāra vajadzība atpūsties.
- Tas ļaus tev izbaudīt gaidīšanu, nevis būt saīgušam un nelaimīgam.
- Tik daudz es no medicīnas sajēdzu,” Alīse arī saīgst.