sačurāt2
sačurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačurāju | sačurājam | sačurāju | sačurājām | sačurāšu | sačurāsim |
| 2. pers. | sačurā | sačurājat | sačurāji | sačurājāt | sačurāsi | sačurāsiet, sačurāsit |
| 3. pers. | sačurā | sačurāja | sačurās | |||
Pavēles izteiksme: sačurā (vsk. 2. pers.), sačurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačurājot (tag.), sačurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačurātu
Vajadzības izteiksme: jāsačurā
Saslapināt urinējot.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikmēr Tamberga klīnikā viņai uz sačurāta paladziņa bija nobērta sausā barība.
- Smirdēja pēc sačurātām biksēm, slapja suņa un naftas produktiem.
- Mīļoju Ketiņu un pamanīju, ka viņa guļ sačurātos autiņos.
- Baltais, ar vizbulītēm rotātais pateica dzeltenajam, ka tas izskatās kā sačurāts.
- Noberz nost visu to sačurāto un smirdīgo preteklību!”