sačunčināt
sačunčināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačunčinu | sačunčinām | sačunčināju | sačunčinājām | sačunčināšu | sačunčināsim |
| 2. pers. | sačunčini | sačunčināt | sačunčināji | sačunčinājāt | sačunčināsi | sačunčināsiet, sačunčināsit |
| 3. pers. | sačunčina | sačunčināja | sačunčinās | |||
Pavēles izteiksme: sačunčini (vsk. 2. pers.), sačunčiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačunčinot (tag.), sačunčināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačunčinātu
Vajadzības izteiksme: jāsačunčina
1.Satīstīt, satuntuļot (drēbēs).
2.Pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sačunčinājusi dūrēs džempera piedurkņu galus, viņa — iegrozīdama piedurknē vispirms vienu roku, tad otru — uzstīvē ārjaku mugurā.