sačubināt
sačubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačubinu | sačubinām | sačubināju | sačubinājām | sačubināšu | sačubināsim |
| 2. pers. | sačubini | sačubināt | sačubināji | sačubinājāt | sačubināsi | sačubināsiet, sačubināsit |
| 3. pers. | sačubina | sačubināja | sačubinās | |||
Pavēles izteiksme: sačubini (vsk. 2. pers.), sačubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačubinot (tag.), sačubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačubinātu
Vajadzības izteiksme: jāsačubina
1.Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
2.sarunvaloda Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu topi samīļots sačubināts.
- Viss bija kārtībā, vienkārši mēs vairs nebijām kolēģi, kuri ir arī mīļotie, kuri aizkulisēs sačubinās un pabučojas.
- Reizēm ir pat svarīgāk, kā bērns iejutīsies skolā, jo pirmsskolā skolotājas ir kā “ mammas”, samīļo, sačubina, paņem klēpī.
- Viņš ar pirkstiem sačubināja ap kaklu stingri apsietās šalles mezglu un no pīpes, ko bija cieši iekodis zobos, izpūta kuplus zilu dūmu mutuļus.
- Pa visām malām salasīti, sačubināti, vienā midzeknītī salikti.