sačokurot
sačokurot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačokuroju | sačokurojam | sačokuroju | sačokurojām | sačokurošu | sačokurosim |
| 2. pers. | sačokuro | sačokurojat | sačokuroji | sačokurojāt | sačokurosi | sačokurosiet, sačokurosit |
| 3. pers. | sačokuro | sačokuroja | sačokuros | |||
Pavēles izteiksme: sačokuro (vsk. 2. pers.), sačokurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačokurojot (tag.), sačokurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačokurotu
Vajadzības izteiksme: jāsačokuro
sačokurēt apvidvārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1).
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecais vīrs, nesdams sačokurojušajās rokās tukšu spaini, kliboja uz rokas sūkņa pusi.
- Arī šeit noder saldēšanas metode, jo iespējams produktu saglabāt vizuāli pievilcīgu, nevis sačokurojušos un sīkstu.
- "Viena lieta ir, kad tu esi jauna un skaista ar tetovējumu, taču pavisam cita, kad esi vecmāmiņa ar sačokurojušos dunča tetovējumu uz rokas.
- Kapteinis ir tik vecs, ka viņa pieri “ it kā apzīmogo gadu miriādi”, tāpat izteiksmīgi raksturota apkalpe: “ Viņu ceļgali trīcēja aiz vārguma, pleci bija divkārši salīkuši nespēkā: viņu sačokurotā āda grabēja vējā, balsis bija klusas, drebelīgas un aizlūzušas; acīs spīdēja vecuma asaras, un viņu sirmie mati mežonīgi plīvoja vējā.”
- Tieši krasās temperatūras maiņas rada šo sačokurojušos rokas ādu izskatu.