sačervelēt
sačervelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačervelēju | sačervelējam | sačervelēju | sačervelējām | sačervelēšu | sačervelēsim |
| 2. pers. | sačervelē | sačervelējat | sačervelēji | sačervelējāt | sačervelēsi | sačervelēsiet, sačervelēsit |
| 3. pers. | sačervelē | sačervelēja | sačervelēs | |||
Pavēles izteiksme: sačervelē (vsk. 2. pers.), sačervelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačervelējot (tag.), sačervelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačervelētu
Vajadzības izteiksme: jāsačervelē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liepas un bērzi sāk dzeltēt, melnalkšņi satumst un sačervelē kā apgruzduši.
- Vecā, izkāmējusi muļķe dur meitenei krūtīs sačervelējušos pirkstu.
- metot miskastē, sačervelēt to mazā kamoliņā,
- Nobrūnējušiem kātiem, noļukušām, sačervelētām lapām.
- Jā, tevi, krupi, es ienīstu līdz kaulu smadzenēm, līdz atsiekalotām un sačervelējušām gļotādām!