sačamdīt
sačamdīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačamdu | sačamdām | sačamdīju | sačamdījām | sačamdīšu | sačamdīsim |
| 2. pers. | sačamdi | sačamdāt | sačamdīji | sačamdījāt | sačamdīsi | sačamdīsiet, sačamdīsit |
| 3. pers. | sačamda | sačamdīja | sačamdīs | |||
Pavēles izteiksme: sačamdi (vsk. 2. pers.), sačamdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačamdot (tag.), sačamdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačamdītu
Vajadzības izteiksme: jāsačamda
Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču starp zaķkāpostiem Sirmā pirksti sačamdīja dažu labu vēlo maijpuķīšu trauslumu.
- — sačamdīja kārbiņā priekšpēdējo papirosu un aizpīpēja.
- Ķēviets neko nebija pamanījis, vien lamājās, spļaudījās un pūlējās ar roku sačamdīt muguru starp lāpstiņām.
- Un, kamēr viņa tumsā somu atraisīja, kamēr tās dibenā sačamdīja aparātu, kamēr to izslēdza, pagāja labs brīdis.
- Tušs turpināja māt, sačamdīja kulē piķota linu diega kamolu un pacēla gaisā, lai sievišķis redz, ka viņam nekā netrūkst.