sačūlot
sačūlot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
Locīšana
1.Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV