sūrme
sūrme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sūrme | sūrmes |
| Ģen. | sūrmes | sūrmju |
| Dat. | sūrmei | sūrmēm |
| Akuz. | sūrmi | sūrmes |
| Lok. | sūrmē | sūrmēs |
1.Sūrums1.
2.Sūrums2.
3.Sūrums3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizēm varbūt nogleznojat nost to sūrmi, kas ir dzīves dienai?
- Nedienu sūrme un laimes brīži Ieausti ciešciešos metos.
- Labu brīdi prātā viļāju un izgaršoju likteņa sūrmi.
- Elpas vieglums un soļu raitums Klaiņo pagalma gludajās takās Izdziedot jūras sūrmi un priežu maigumu.
- Tik vecās sūrmes, dusmas, atriebes.