sūcināt
sūcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūcinu | sūcinām | sūcināju | sūcinājām | sūcināšu | sūcināsim |
| 2. pers. | sūcini | sūcināt | sūcināji | sūcinājāt | sūcināsi | sūcināsiet, sūcināsit |
| 3. pers. | sūcina | sūcināja | sūcinās | |||
Pavēles izteiksme: sūcini (vsk. 2. pers.), sūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūcinot (tag.), sūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūcinātu
Vajadzības izteiksme: jāsūcina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
2.lieto: reti Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- sūcināta, ar vai bez apvalka,
- Pēdējā stalaktītu krāsu izveidojis sarkanais karsta māls , kurā ir daudz dzelzs oksīdu un kuru ūdens neatlaidīgi sūcinājis cauri kaļķakmens slāņiem
- Mēs piesūcinām ar šo eļļu, sūcinām tik daudz, lai nekas nespīdētu un lieko noņemam nost.
- sūcināt ar kautkādiem cietinātājiem?
- Tā eļļa sūcas iekšā kokā un kā vēl, 4 dienas laidi sūcināju, kamēr vairs neņēma pretīm un poras tāpat var aizpildīt, tik jāseko instrukcijai.