sūbināt
sūbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūbinu | sūbinām | sūbināju | sūbinājām | sūbināšu | sūbināsim |
| 2. pers. | sūbini | sūbināt | sūbināji | sūbinājāt | sūbināsi | sūbināsiet, sūbināsit |
| 3. pers. | sūbina | sūbināja | sūbinās | |||
Pavēles izteiksme: sūbini (vsk. 2. pers.), sūbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūbinot (tag.), sūbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūbinātu
Vajadzības izteiksme: jāsūbina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
Avoti: LLVV