sūbējums
sūbējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sūbējums | sūbējumi |
| Ģen. | sūbējuma | sūbējumu |
| Dat. | sūbējumam | sūbējumiem |
| Akuz. | sūbējumu | sūbējumus |
| Lok. | sūbējumā | sūbējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → sūbēt.
Stabili vārdu savienojumiMiecvielu sūbējums.
- Miecvielu sūbējums vārdkoptermins; joma: mežsaimniecība — koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laika sūbējumu bija ieguvuši dēļu griesti, sijas un guļbaļķu sienas.
- Uz vīta čūskas ķermeņa tumšs sūbējums, galos lauvu galvas.
- Ir priekšmeti, kuriem laiks rādās rūsā, sūbējumā.
- Virtuvē sakārtie vara trauki pārklājas ar zaļu sūbējumu.
- Īstenībā tas ir labi, jo neveidojas pieradums, kas parasti visu pārklāj ar sūbējumu.