sīpoliņš
sīpoliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīpoliņš | sīpoliņi |
| Ģen. | sīpoliņa | sīpoliņu |
| Dat. | sīpoliņam | sīpoliņiem |
| Akuz. | sīpoliņu | sīpoliņus |
| Lok. | sīpoliņā | sīpoliņos |
1.Dem. → sīpols.
2.Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
2.1.Šīs šķirnes ābeles auglis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katru gadu iesēju savas saknes, gurķus, tomātiņus, sīpoliņus.
- Mata sīpoliņš noteic paša mata un tā saknes epiteliālās maksts augšanu.
- Pievieno plāni sagrieztus jaunos sīpoliņus un turpini cept vēl pāris minūšu.
- — “ Sīpoliņa piedzīvojumi”, ko arī galvenokārt klausījos audioierakstā.
- Jaunos sīpoliņus notīra, nomazgā un sagriež ripiņās.