sīkt1
sīkt [sìkt] 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sīcu | sīcam | sīcu | sīcām | sīkšu | sīksim |
2. pers. | sīc | sīcat | sīci | sīcāt | sīksi | sīksiet, sīksit |
3. pers. | sīc | sīca | sīks |
Pavēles izteiksme: sīc (vsk. 2. pers.), sīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sīcot (tag.), sīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sīktu
Vajadzības izteiksme: jāsīc
1.parasti formā: trešā persona Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
2.parasti formā: trešā persona Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
3.parasti formā: trešā persona Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
3.1.Par izšautām lodēm, šāviņiem.
4.Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
4.1.transitīvs
4.2.sarunvaloda, transitīvs Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt; apnicīgi dziedāt.
4.3.Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
5.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puisītis sāk raudāt, māte atgriežas, iepļaukā sīci un aiziet.
- Pēc tam trīs dienas man galvā sīca apnicīga, smalka skaņa.
- Vārīgi taustīdams savu asiņaino ģīmi, garais sīc kā uzvārījies trumulis.
- Direktors brīdi smagi sīc kā patvāris caur biezu vilnu aizaugušajām nāsīm.
- Apkārt sīc simtiem mušu, un sienas pārklātas ar zirnekļu tīkliem.