sētuve1
sētuve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sētuve | sētuves |
| Ģen. | sētuves | sētuvju |
| Dat. | sētuvei | sētuvēm |
| Akuz. | sētuvi | sētuves |
| Lok. | sētuvē | sētuvēs |
1.Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
2.novecojis Labības mērs, 1/4 pūra (aptuveni 17,5 litri).
Avoti: LLVV, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kaimiņš, ko satiku ar sētuvi plecā noecēta lauka vidū.
- Un kaimiņš, ko satiku ar sētuvi plecā gludi noecēta lauka vidū.
- Nākamgad viņš nāks atkal ar pilnu sētuvi zelta graudiem.
- Sētuve, vilnas kārstuve, linu galviņu cērtamā ietaise...
- Pirms doties tīrumā ar sētuvi, mans vecaistēvs Aloizs, nostājies “ svētajā kaktā” pretī Jaunavas Marijas un Jēzus svētbildēm, vienmēr skaitīja lūgšanu.