sētnieks
sētnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sētnieks | sētnieki |
Ģen. | sētnieka | sētnieku |
Dat. | sētniekam | sētniekiem |
Akuz. | sētnieku | sētniekus |
Lok. | sētniekā | sētniekos |
sētniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sētniece | sētnieces |
Ģen. | sētnieces | sētnieču |
Dat. | sētniecei | sētniecēm |
Akuz. | sētnieci | sētnieces |
Lok. | sētniecē | sētniecēs |
1.Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
2.novecojis Tas, kas paliek mājā, kamēr citi aiziet vai nu lauku darbos, vai viesos.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 10. Milicis nošāvis sētnieku, domājot, ka viņš ir čūska.
- Tas ir mans darbs, bet tīrīt kupenas ir sētnieku darbs.
- Dusmīgi būs tikai namsaimnieki un sētnieki, stiepjot un karinot karogus.
- Ne indētāji, ne sētnieks nevar iekļūt iedzīvotājiem piederošajos aizslēgtajos pagrabos.
- Ierūcās mašīnas, arvien biežāk klaudzēja durvis, sētnieki švīkstināja slotas...