sēst
sēst 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sēstu | sēstam | sēdu | sēdām | sēdīšu | sēdīsim |
| 2. pers. | sēsti | sēstat | sēdi | sēdāt | sēdīsi | sēdīsiet, sēdīsit |
| 3. pers. | sēst | sēda | sēdīs | |||
Pavēles izteiksme: sēsti (vsk. 2. pers.), sēstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sēstot (tag.), sēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sēstu
Vajadzības izteiksme: jāsēst
2.Grimt.
3.Blīvējoties plakt.
4.Kļūt zemam, zemākam, pakāpeniski iegrimstot zemē (par celtnēm, to daļām).
4.1.Gadu gaitā kļūt mazākam augumā.
5.Rimties, mitēties.
Avoti: EH, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc pāris klauvējieniem, atbalstoties uz spieķa, Berta Ķirša aicina sēst pie galda, cienā ar kūku, ko šorīt no Neretas centra atvedusi kaimiņiene.
- Normunds nav radītājs, un viņam ir sveša augstākas jēgas un savas misijas apziņa: „ Pie pilna galda gribu sēst; man riebīgs / Viss negatavs kā neaizmiegti māli” [3].
- Zābaki ož vēl pēc taukiem, kā lāpstas rokas, sēst blakus:
- - Es liku tiem laivā sēst,
- Pašā pirmā vietā liekat Iljam sēst!