sērst1
sērst 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sēršu | sēršam | sērsu | sērsām | sērsīšu | sērsīsim |
| 2. pers. | sērs | sēršat | sērsi | sērsāt | sērsīsi | sērsīsiet, sērsīsit |
| 3. pers. | sērš | sērsa | sērsīs | |||
Pavēles izteiksme: sērs (vsk. 2. pers.), sērsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sēršot (tag.), sērsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sērstu
Vajadzības izteiksme: jāsērš
Ciemoties, viesoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar smagu nastu nāk sērst pie aizgājēja, ar smagu gan.
- » atmiņu grāmatiņā « Tālā Purvmala sapņos sērst nāk…
- Taču pie īru senajiem dieviem mums laikam nesanāks sērst, jo saimnieks pārdomājis.
- Saule un vējš pieskarsies tik viegli, un naktī pie viņa sērst nāks zvaigznes.
- Sērst pie manas dobes nāks.