sērogleklis
sērogleklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērogleklis | sēroglekļi |
| Ģen. | sēroglekļa | sēroglekļu |
| Dat. | sērogleklim | sēroglekļiem |
| Akuz. | sēroglekli | sēroglekļus |
| Lok. | sērogleklī | sēroglekļos |
Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi šķīst ūdenī, nešķīst spirtā, sērogleklī, šķidrā amonjakā.
- Šim nolūkam lieto benzolu, hlorpikrīnu vai sēroglekli.
- Bitumeni nešķīst ūdenī, bet daļēji vai pilnīgi šķīst benzolā, hloroformā, sērogleklī u. c. organiskajos šķīdinātājos.
- Sērs ūdenī praktiski nešķīst, bet dažas tā modifikācijas šķīst sērogleklī vai organiskos šķīdinātājos ( toluolā).
- Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis