sērdienis
sērdienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa, poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sērdienis | sērdieņi |
Ģen. | sērdieņa | sērdieņu |
Dat. | sērdienim | sērdieņiem |
Akuz. | sērdieni | sērdieņus |
Lok. | sērdienī | sērdieņos |
sērdiene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sērdiene | sērdienes |
Ģen. | sērdienes | sērdieņu |
Dat. | sērdienei | sērdienēm |
Akuz. | sērdieni | sērdienes |
Lok. | sērdienē | sērdienēs |
1.Bērns, kas zaudējis abus vecākus; bārenis.
2.Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs laiposim tālāk ar pamestu sērdieņu pēdām...
- 1934. gadā Valentīns kļuva apaļš sērdienis.
- Kā sērdienis te sajūtos.
- Operetes žanram ir sava publika, kas pašreiz Latvijā, kad Muzikālās komēdijas teātris slēgts, palikuši sērdieņos.
- Bagātie un sērdieņi