sērūdeņražskābe
sērūdeņražskābe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērūdeņražskābe | sērūdeņražskābes |
| Ģen. | sērūdeņražskābes | sērūdeņražskābju |
| Dat. | sērūdeņražskābei | sērūdeņražskābēm |
| Akuz. | sērūdeņražskābi | sērūdeņražskābes |
| Lok. | sērūdeņražskābē | sērūdeņražskābēs |
Vāja skābe – sērūdeņraža šķīdums ūdenī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eksogēni gaistoši savienojumi rodas arī dabiskos piesārņojumos, piemēram, sēra dioksīds, sērūdeņražskābe no ģeotermāliem avotiem – vulkāniem, karstajiem avotiem, geizeriem, purviem, muklājiem, raktuvēm u.c..
- Sērūdeņražskābes sāļus sauc par sulfīdiem.
- Kālija sulfīds, KS ir kālija un sēra binārais savienojums, ko var uzskatīt arī par sērūdeņražskābes sāli.
- Nātrija sulfīds ( NaS) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem ( sērūdeņražskābes sāļiem).
- Sašķidrinātam sērūdeņradim pašjonizācija ir niecīga, bet ūdens šķīdumos tas jonizējas diezgan labi un veido vāju skābi, ko sauc par sērūdeņražskābi.