sērīgums
sērīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērīgums | sērīgumi |
| Ģen. | sērīguma | sērīgumu |
| Dat. | sērīgumam | sērīgumiem |
| Akuz. | sērīgumu | sērīgumus |
| Lok. | sērīgumā | sērīgumos |
Vispārināta īpašība → sērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es ierosinu ieviest ilgpilnā sērīguma mērvienību, teiksim…
- — Koļas ģīmis piepeši ir nometis visu sērīgumu, un viņa acis izbrīnā pēta mani.
- Šopēniskais sērīgums Klaudijai izgaisa.
- Nu, vai arī ne tā – ko gan es varu zināt, sen taisnīgi diskvalificēts no šīm sērīguma sacīkstēm ar visiem sev līdzīgajiem.
- Atceros, ka reiz kādā svinīga sērīguma pilnā mirklī, kad apspriedām Dzīres, es nevilšus uzliku plaukstu viņam uz delma un viņš salēcās kā apsvilināts.