sēdināt
sēdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sēdinu | sēdinām | sēdināju | sēdinājām | sēdināšu | sēdināsim |
| 2. pers. | sēdini | sēdināt | sēdināji | sēdinājāt | sēdināsi | sēdināsiet, sēdināsit |
| 3. pers. | sēdina | sēdināja | sēdinās | |||
Pavēles izteiksme: sēdini (vsk. 2. pers.), sēdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sēdinot (tag.), sēdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sēdinātu
Vajadzības izteiksme: jāsēdina
1.Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
2.joma: tehnika Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
3.apvidvārds Panākt, ka (putns) perē.
4.apvidvārds Placināt, blīvēt (piemēram, sniegu).
5.apvidvārds Stādīt, dēstīt.
6.apvidvārds Ierīkot logiem, durvīm aplodas.
7.apvidvārds Vērt tīklu un liekačus uz sēda, ierīkojot to zvejošanai.
Avoti: EH, LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet jau pagriezienā uz Saldu redzējām, ka šos sēdina ārā.
- " vai " Saule latvi sēdināja tur, kur gali satiekas...
- Ceļot, ģērbjot, pāragri sēdinot, to var ietekmēt negatīvi.
- Ja sāk viņu sēdināt atpakaļ ratos, tad būs īsts skandāls.
- Pieaugušajiem nebija šim darbam laika, tāpēc pie ratiņa sēdināja bērnus.