sārtot1
sārtot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sārtoju | sārtojam | sārtoju | sārtojām | sārtošu | sārtosim |
| 2. pers. | sārto | sārtojat | sārtoji | sārtojāt | sārtosi | sārtosiet, sārtosit |
| 3. pers. | sārto | sārtoja | sārtos | |||
Pavēles izteiksme: sārto (vsk. 2. pers.), sārtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sārtojot (tag.), sārtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sārtotu
Vajadzības izteiksme: jāsārto
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties1.
1.1.Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt.
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
1.3.transitīvs Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties2.
3.transitīvs Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
3.1.Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi viņa seja sāka sārtot, un attieksme lēnām kļuva dīvaina.
- Nokauts un nodīrāts mājlops sārtoja līdzās trim kaķēniem, kuri lok pienu.
- Caur tēva bārdas melnajiem rugājiem drudža sārtotie vaigi izskatījās iekrituši.
- Rudens beidzot pilnbriedā ar lietu, vēju, sārtojošām lapām un rudens sēnēm mežos.
- Tā bija sārtojoša lode, kas caur vējstiklu izskatījās nedaudz saplacināta augšpusē un apakšpusē.