sānvilnis
sānvilnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sānvilnis | sānviļņi |
| Ģen. | sānviļņa | sānviļņu |
| Dat. | sānvilnim | sānviļņiem |
| Akuz. | sānvilni | sānviļņus |
| Lok. | sānvilnī | sānviļņos |
Vilnis, kas ceļas un plok virzienā uz (kuģa, laivas u. tml.) sāniem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuģojam gar krastu , piešaujamies vadīt kanoe nelielos sānviļņos
- Rīgas HES aizsprosta samana Ogres skursteņus , bet airējiens vēl stundu , pusotru garš , spītējot salīdzinoši lielajiem sānviļņiem ūdenskrātuvju uzpludinājumos tupinot ceļu izvēlētajā trajektorijā
- Mūsu iecerētais kurss ir pa sānviļņiem.
- Līdz ar to ceļš ir viens - griezt tādā vējā kajakā pret sānvilni nav prātīgi un atliek turpināt pret vilni.
- "Jā, bet viņam jau nebija ko zaudēt," atbļauju un nolamājos, jo pār mani salūzt kārtējais sānvilnis.