rūsot2
rūsot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūsoju | rūsojam | rūsoju | rūsojām | rūsošu | rūsosim |
| 2. pers. | rūso | rūsojat | rūsoji | rūsojāt | rūsosi | rūsosiet, rūsosit |
| 3. pers. | rūso | rūsoja | rūsos | |||
Pavēles izteiksme: rūso (vsk. 2. pers.), rūsojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūsojot (tag.), rūsošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūsotu
Vajadzības izteiksme: jārūso
Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sadrupušu mājokļu paliekās, rūsotu lietu kaudzēs, zemē iegrimušās krātuvēs.
- Aizdomājusies es nekustīgi lūkojos uz šķembu kalna pakājē rūsošu vagonu rindu, krūmāju ieskautiem celtņiem un betona stabiem aiz pļavas, kas nokūlājusi kā kožu saēsta vilnas lupata.
- Debesu malā rūso, -
- Ja pirkstu gali rūsot vai nagi ziedot , tad nākotnē dāvanas saņemšot
- Pils paksī nezin kāpēc esot redzams iecirsts cirvis , kas neesot parasts cirvis , jo nerūsot