rīkste
rīkste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīkste | rīkstes |
| Ģen. | rīkstes | rīkšu |
| Dat. | rīkstei | rīkstēm |
| Akuz. | rīksti | rīkstes |
| Lok. | rīkstē | rīkstēs |
rīkstiņa apvidvārds, deminutīvs
1.Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
1.1.Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
Stabili vārdu savienojumiDancināt rīksti pa muguru.
- Dancināt rīksti pa muguru; dancināt siksnu pa muguru; dancināt pātagu pa muguru sarunvaloda — sist, pērt
- Ganu rīkste kolokācija — rīkste, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai
- Rīkstes dot sarunvaloda, idioma — pērt
1.2.vēsturisks; formā: daudzskaitlis Soda veids – sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
2.apvidvārds Vērpjamā ratiņa kluģis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīkstes saņem arī tas, kas palīdz apliecināt nepatiesas ziņas.”
- Ja rīkste salūza, upurim bija jāiet uz dārzu pēc jaunas.
- Skolotājs neticējis un solījis rīkstes, tomēr skolnieks atkal atkārtoja teikto.
- Rīkste tika nosaukta sodāmā skolēna vārdā, līdz to nomainīja cits nelaimīgais.
- Saska laimē staro, un Ūdens Ārne dabū atpakaļ savas burvju rīkstes.