rīkste
rīkste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīkste | rīkstes |
| Ģen. | rīkstes | rīkšu |
| Dat. | rīkstei | rīkstēm |
| Akuz. | rīksti | rīkstes |
| Lok. | rīkstē | rīkstēs |
rīkstiņa apvidvārds, deminutīvs
1.Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
1.1.Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
Stabili vārdu savienojumi
- Dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sarunvaloda — sist, pērt
- Ganu rīkste kolokācija — rīkste, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai
- Rīkstes dot sarunvaloda, idioma — pērt
1.2.vēsturisks; formā: daudzskaitlis Soda veids – sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
2.apvidvārds Vērpjamā ratiņa kluģis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīkstes saņem arī tas, kas palīdz apliecināt nepatiesas ziņas.”
- Ja rīkste salūza, upurim bija jāiet uz dārzu pēc jaunas.
- Skolotājs neticējis un solījis rīkstes, tomēr skolnieks atkal atkārtoja teikto.
- Rīkste tika nosaukta sodāmā skolēna vārdā, līdz to nomainīja cits nelaimīgais.
- Saska laimē staro, un Ūdens Ārne dabū atpakaļ savas burvju rīkstes.