rātnība
rātnība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rātnība | rātnības |
| Ģen. | rātnības | rātnību |
| Dat. | rātnībai | rātnībām |
| Akuz. | rātnību | rātnības |
| Lok. | rātnībā | rātnībās |
1.Vispārināta īpašība → rātns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → rātns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa šāva: tur sev varēja atļaut tādas mazas ne rātnības, par kurām citkārt pazaudētu labo slavu.
- Arī par pārējiem lielajiem un atzītajiem Francijas jaunlaiku rakstniekiem še nerunāsim: ne par nesen mirušo dziļo psihologu Mopasānu, ne par vēl dzīvo, bet diezgan nedziļo salonu un aristokrātijas psihologu Buržeju, kurš publikā tomēr vairāk cienīts nekā pirmējais savas piemīlības un rātnības pēc; ne par nelaiķi orleānistu Alfonsu Dodē, kurš bija palicis uzticīgs sensagruvušai franču karaļu valsts greznībai.
- Mani mīļākie cilvēciņi Rātnības un nerātnības zvērs
- Rātnības , pieklājības u. c