ruskuss
ruskuss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ruskuss | ruskusi |
| Ģen. | ruskusa | ruskusu |
| Dat. | ruskusam | ruskusiem |
| Akuz. | ruskusu | ruskusus |
| Lok. | ruskusā | ruskusos |
Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
Avoti: DaE, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad kāds ir medus pā r ēdies , tad tam vaiga ēst ruskus , lai paliktu vesels
- Šis lielais ruskuss ir piemērots novietošanai telpas stūrī un ir ideāls lielu telpu sadalīšanai atsevišķās zonās.
- prickly dzeloņu ruskuss;
- Dzelzs asparāgs ( Ruscus aculeatus) jeb dzeloņu ruskuss ir mūžzaļš, neliels asparāgu dzimtas krūms ar biezām, tumši zaļām, ādainām lapām.
- Šādā augsnē un vietā labi jutīsies šādi augi: akmeņozols, bergēnijas, cekuliņi, sausserdis, ciklamenas, kampirte ( lielās), klintenes, lakači, liriope ( muskaru), mēnesenes, mugurenes, panātres, plūškoki, ruskuss, telimas, efeja ( vijīgā).