rusenis
rusenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rusenis | ruseņi |
| Ģen. | ruseņa | ruseņu |
| Dat. | rusenim | ruseņiem |
| Akuz. | ruseni | ruseņus |
| Lok. | rusenī | ruseņos |
Irdens sniegs.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi nolēca uz perona un līdz ceļiem iegrima irdenā rusenī.