rupeklis
rupeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rupeklis | rupekļi |
| Ģen. | rupekļa | rupekļu |
| Dat. | rupeklim | rupekļiem |
| Akuz. | rupekli | rupekļus |
| Lok. | rupeklī | rupekļos |
rupekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rupekle | rupekles |
| Ģen. | rupekles | rupekļu |
| Dat. | rupeklei | rupeklēm |
| Akuz. | rupekli | rupekles |
| Lok. | rupeklē | rupeklēs |
Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrā no mums dubults mīt, rupeklis un saulcerīts...
- Apaugļotājs Rupeklis ir ļoti priecīgs, jo Kokneša izredzes uzvarēt vēlēšanās ir stipri sašķobījušās.
- 6. Milicis piespiedis kādam rupeklim apēst prezervatīvu, uzplečus un tam visam pa virsu uzdzert urīnu.
- Vari spriest, vai viņš ir aizrautīgs, mierīgs, laipns, rupeklis, labsirdīgs, nežēlīgs?
- Henks ir rupeklis, kurš dzer kā zirgs, mēdz ielauzt citiem galvaskausus un ciena visatļautību seksā.