rudmatis
rudmatis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudmatis | rudmati |
| Ģen. | rudmata | rudmatu |
| Dat. | rudmatim | rudmatiem |
| Akuz. | rudmati | rudmatus |
| Lok. | rudmatī | rudmatos |
rudmate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudmate | rudmates |
| Ģen. | rudmates | rudmatu |
| Dat. | rudmatei | rudmatēm |
| Akuz. | rudmati | rudmates |
| Lok. | rudmatē | rudmatēs |
1.Cilvēks ar rudiem matiem.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc nedēļas viņa draugi un draudzenītes vairs nesajūsminājās par skaisto rudmati…
- Esat kļuvusi par rudmati - iespējams nāksies sastapties ar apkārtējo neizpratni un izsmieklu.
- Viņi uzskata, ka rudmatiem vajadzīga lielāka anestētisko līdzekļu vai pretsāpju zāļu deva.
- Šitais rudmatis ar plato muti un garlaicīgākajiem priekšmetiem pasaulē?
- It kā nojauzdams domas, rudmatis nopēta Florenci.