rubricēt
rubricēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rubricēju | rubricējam | rubricēju | rubricējām | rubricēšu | rubricēsim |
| 2. pers. | rubricē | rubricējat | rubricēji | rubricējāt | rubricēsi | rubricēsiet, rubricēsit |
| 3. pers. | rubricē | rubricēja | rubricēs | |||
Pavēles izteiksme: rubricē (vsk. 2. pers.), rubricējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rubricējot (tag.), rubricēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rubricētu
Vajadzības izteiksme: jārubricē
1.Sadalīt (tekstu) rubrikās (1); ierakstīt (ko) rubrikās (1).
2.vēsturisks Veidot rubrikas (2).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spalvas viņš rubricē zem " sīkiem kancelejas piederumie", tinti un papīrus zem " kancelejas piederumiem".