rubīns
rubīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rubīns | rubīni |
Ģen. | rubīna | rubīnu |
Dat. | rubīnam | rubīniem |
Akuz. | rubīnu | rubīnus |
Lok. | rubīnā | rubīnos |
1.Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
Stabili vārdu savienojumiRubīna gredzens.
- Rubīna gredzens kolokācija — gredzens, kurā iestiprināts rubīns
Avoti: LLVV, IZ-79-4, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maija Rubīna - Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāja,
- Kompānija gatavojas izpētīt rančo apkārtni cerībā atrast vēl citas rubīnu atradnes.
- Arī Rubīns gāja līdzīgu ceļu kā visi pārējie talantīgie Latvijas sportisti.
- Un lai es noturētos sastāvā," kaujinieciski noskaņots ir Rubīns.
- Kristiāns Rubīns palielina Latvijas izlases pārsvaru līdz 3:0 pic.