rušināties
rušināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rušinos | rušināmies | rušinājos | rušinājāmies | rušināšos | rušināsimies |
| 2. pers. | rušinies | rušināties | rušinājies | rušinājāties | rušināsies | rušināsieties, rušināsities |
| 3. pers. | rušinās | rušinājās | rušināsies | |||
Pavēles izteiksme: rušinies (vsk. 2. pers.), rušinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rušinoties (tag.), rušināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rušinātos
Vajadzības izteiksme: jārušinās
1.Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
1.1.lieto: pareti Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties1.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Gausi, neražīgi strādāt.
2.Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam paticis tajās rušināties un kaut ko meistarot no koka klučiem.
- Agri no rīta ceļaties, rušināties pa zemi, skrūvējat traktorus.
- Pirmais apstājās aiz skolotāju kūts un kaut ko rušinājās pa zemi.
- Kamēr omes rušinās dārzos, mēs ar Andri caur žogu runājam.
- Šajā pusē mēdz uzturēties vien ļaudis, kas rušinās savos dārziņos.