rotacisms
rotacisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rotacisms | rotacismi |
| Ģen. | rotacisma | rotacismu |
| Dat. | rotacismam | rotacismiem |
| Akuz. | rotacismu | rotacismus |
| Lok. | rotacismā | rotacismos |
rotācisms novecojis
1.Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
2.joma: valodniecība Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti "s") pārvēršanās par "r".
Avoti: LLVV