rostra
rostra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rostra | rostras |
| Ģen. | rostras | rostru |
| Dat. | rostrai | rostrām |
| Akuz. | rostru | rostras |
| Lok. | rostrā | rostrās |
1.Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
2.vēsturisks Senajā Romā – ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arēna piepeši piepildās ar ūdeni, parādās galeras ar apbruņotiem jūrniekiem, un kuģis cīnās pret kuģi ar piķi un zēveli, ar grieķu uguni un aso rostra, ļaudis gāžas ūdenī un slīkst, mirstošo izmisušos kliedzienos maisās daudzu tūkstošu frenētiskās gaviles…
- Viņam tika uzstādīta zelta statuja rostru priekšā un uztaisīja uzrakstu: " Kornēlija Sullas, laimīgā imperatora statuja".