romantiķis
romantiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | romantiķis | romantiķi |
Ģen. | romantiķa | romantiķu |
Dat. | romantiķim | romantiķiem |
Akuz. | romantiķi | romantiķus |
Lok. | romantiķī | romantiķos |
romantiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | romantiķe | romantiķes |
Ģen. | romantiķes | romantiķu |
Dat. | romantiķei | romantiķēm |
Akuz. | romantiķi | romantiķes |
Lok. | romantiķē | romantiķēs |
1.Romantisma (1) pārstāvis.
2.Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka tas viss ir kaut kādu nacionāli noskaņoto romantiķu murgainas vīzijas.
- Viņš ir viens no ievērojamākiem pagājušā gadsimta otrās puses klasiķiem romantiķiem.
- Emersona idejas ietekmēja neoplatonistu filosofija, eiropiešu romantiķu darbi, hinduisms.
- Liberālie romantiķi konservatīvi vērtēja viduslaikus, tos pārvērtējot, bet neidealizējot.
- Jaunkundzes jau palaikam mīlot puķītes, sapnīšus un reakcionāro romantiķu dzejolīšus.