romanizēt1
romanizēt 2. konjugācijas darbības vārds; vēsturisks, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | romanizēju | romanizējam | romanizēju | romanizējām | romanizēšu | romanizēsim |
| 2. pers. | romanizē | romanizējat | romanizēji | romanizējāt | romanizēsi | romanizēsiet, romanizēsit |
| 3. pers. | romanizē | romanizēja | romanizēs | |||
Pavēles izteiksme: romanizē (vsk. 2. pers.), romanizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: romanizējot (tag.), romanizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: romanizētu
Vajadzības izteiksme: jāromanizē
Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīz romiešu ieceļotāji un dāku pamatiedzīvotāji sajaucās, veidojot romanizētu populāciju.
- Arī japāņi, romanizējot savu vārdu, maina uzvārdu ar vārdu vietām.
- Romanizētie Dākijas iedzīvotāji patvērās nomaļās un grūti pieejamās vietās, saglabājot latīņu valodu un pareizticību.
- Arī Britānijas pamatiedzīvotāji — romanizētie ķelti-briti, tika daļēji absorbēti vai izspiesti no savām sākotnējām teritorijām.
- Tilts, osta un termālās vannas varēja būt romanizētās Saldujes infrastruktūras daļas no 50. līdz 14. gadam.