romaneska
romaneska novecojis
Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādas lejupkrītošas kvartas ( tiešā lēcienā vai melodiski aizpildītas; citkārt augšupkāpjošas kvintas) dažkārt dēvē par romaneskas formulu, un tā principā radniecīga, piemēram, folijas tēmai.
- romaneskā ir pārpārēm, te sazeļ arī visi pārējie Pereka minētie „ lauki”: savā ziņā šis darbs ir pārliecinoša vesela laikmeta socioloģiskā liecība un vienlaikus grāmata-spēle, kas ar savu neparasto formu, sarežģīto uz būvi un izmantoto paņēmienu oriģinalitāti kļuvusi par neatkārtojamu novatoriskas daiļrades paraugu.
- Būtiski - rakstnieku Beridzi romaneskas antagonista attiecības ar Tibaldu acīm ( redzami) lasāmi interesē krietni vairāk nekā viņa attiecības ar sievu un dēlēnu.
- Šoks, kādu rakstnieks dāvā lasītājam romaneskas pirmās daļas kulminācijā ar šekspīrisko Tibalda nonāvēšanas ainu, ir pamatīgs, turklāt uzreiz piespiež paraudzīties uz šī prozas darba sižetu un fabulu citu, iespējams, pirmatnējām asinīm - baiļu asinīm - aizplūdušu skatu.
- Steidzamais komandējums un lidojums uz Tbilisi ir varoņa neapzināti izvēlēts upurēšanās rituāls, kurā « veiksmīgais rietumu pilsonis», kas savu daudzo identitāšu sajaukumā ( varoņa kinderštūbes/audzināšanas un izcelsmes apraksti kolorītās epizodēs veido romaneskas, ja drīkst teikt, melnā humora un sarkasma slāni) rādās ne vien apjucis, bet arī noguris pats no sevis.