robežupe
robežupe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | robežupe | robežupes |
| Ģen. | robežupes | robežupju |
| Dat. | robežupei | robežupēm |
| Akuz. | robežupi | robežupes |
| Lok. | robežupē | robežupēs |
Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Igauniju un Krieviju atdalošā robežlīnija iet pa robežupes domājamo viduslīniju.
- Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta rietumu nomalē, Birztala — dienvidu daļā.
- Tur kādu gabalu tā ir Igaunijas un Krievijas robežupe.
- Lielākā upe ir Latvijas — Lietuvas robežupe — Sventāja.
- Galvenās upes Slovākijā ir Donava ( robežupe ar Ungāriju), Vāha un Hrona.