robežnieks
robežnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | robežnieks | robežnieki |
Ģen. | robežnieka | robežnieku |
Dat. | robežniekam | robežniekiem |
Akuz. | robežnieku | robežniekus |
Lok. | robežniekā | robežniekos |
robežniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | robežniece | robežnieces |
Ģen. | robežnieces | robežnieču |
Dat. | robežniecei | robežniecēm |
Akuz. | robežnieci | robežnieces |
Lok. | robežniecē | robežniecēs |
1.Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
PiemēriUz rītiem no Miezīšiem mans kaimiņš un robežnieks bija Doles saimnieks Žagars.
- Uz rītiem no Miezīšiem mans kaimiņš un robežnieks bija Doles saimnieks Žagars.
1.1.Cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
PiemēriTo jau daudzreiz bijis dzirdējis arī viens paturīgs zemnieks, mācītāja robežnieks, kas baznīcu bieži vien apmeklējis.
- To jau daudzreiz bijis dzirdējis arī viens paturīgs zemnieks, mācītāja robežnieks, kas baznīcu bieži vien apmeklējis.
2.apvidvārds Robežsargs.
PiemēriSlovāku robežnieks sāk bazarēt slovāku valodā, saprast var teikt nav iespējams, bet cauri esam un no jaukā skata ko cerējām ieraudzīt ir tikai miglā tīti kalni un apsniguši koki.
- Slovāku robežnieks sāk bazarēt slovāku valodā, saprast var teikt nav iespējams, bet cauri esam un no jaukā skata ko cerējām ieraudzīt ir tikai miglā tīti kalni un apsniguši koki.
- Pēc kāda laika (protams, autobuss visu laiku stāv uz vietas), galvenais robežnieks atbrauc, bet jau ar citu mašīnu un saka, ka bija aizbraucis pie poļiem, bet ka tie nelaidīs ne iekšā, ne ar pēc tam es varēšu izbraukt no polijas.
Avoti: EH, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit